Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Kas jāzina par caureju?
Reklāma

Gremošanas process

Uzņemtā barība kuņģa zarnu traktā pakāpeniski virzās no kuņģa, caur divpadsmitpirkstu zarnu, tievajām zarnām uz resno un izejas (taisno) zarnu. Gremošanas orgānu kustības vai motoriku nodrošina periodiska, saskaņota tās muskulatūras savilkšanās un atslābums – peristaltika. Zarnu un citu gremošanas orgānu motoriku regulē veģetatīvā nervu sistēma.

Šīs virzīšanās laikā barība tiek pakāpeniski sašķelta – sagremota. To veic gremošanas sulas: kuņģa sula, žults, aizkuņģa dziedzera sekrēts, un tajos esošie enzīmi. Organismam nepieciešamās uzturvielas uzsūcas galvenokārt tievajās zarnās. Resnajā zarnā atlikušais zarnu saturs sajaucas, sabiezē un baktēriju ietekmē tālāk sadalās. Resnajā zarnā uzsūcas vairums tā ūdens, kas atrodas gremošanas orgānos. Atlikums fēču veidā tiek izstumts taisnajā zarnā.

Pieaugušam cilvēkam diennakts laikā caur zarnām izplūst apmēram 9-10l šķidrums. Apmēram 2 l cilvēks uzņem ar ikdienas uzturu un dzērieniem, pārējo veido dažādi gremošanas sekrēti. Ar fēcēm izdalās tikai 1% (apmēram 100 ml) ūdens.

Normāla pieauguša cilvēkam vēdera izeja ir 1-2 reizes dienā. Vēdera izejas biežums atkarīgs no uzņemtās pārtikas rakstura un zarnu peristaltikas ātruma. Abus procesus veicina šķiedrvielām bagāts uzturs (dārzeņi, augļu, rupjmaize, klijas u.tml.) un fiziskas kustības.

Zarnu motorika var pastiprināties stresa situācijas, piem., pirms eksāmena. Tad var būt biežāka šķidrās konsistences vēdera izeja, ko nevērtē kā slimību.

Paātrināta zarnu darbība notiek arī ja uzturs ir pārbagāts ar viegli asimilējamiem ogļhidrātiem vai arī uzturs nav pietiekoši sagremots (piem., nav pietiekoši sālsskābes kuņģa sulā vai maz citu enzīmu).

Kas ir caureja?

Caureja ir šķidra vēdera izeja vairāk nekā 2 reizes dienā ar palielinātu fekāliju apjomu (vairāk par 240 g vīriešiem, un 200 g sievietēm diennaktī). Tas nozīmē, ka caureja ir ne tikai pārāk bieža, bet arī lielāka apjoma vēdera izeja. No otras puses, palielināts fekāliju apjoms var būt, ja uzturā lieto daudz šķiedrvielām bagātu produktu: augļus, dārzeņus, rupjmaizi.

Caureja būtībā ir aizsargreakcija, kad ar paātrinātas zarnu darbības palīdzību organisms cenšas atbrīvoties no mikrobiem, to toksīniem un nesagremotas barības.

Ar caureju saistītie simptomi

Vēdera izeja var būt ļoti šķidra, ūdeņaina vai putrveida. Fekālijām var būt gļotu un asins piejaukums. Akūtas caurejas gadījumā tie parasti nav bīstami simptomi, bet šaubu gadījumā labāk griezties pie ārsta. Vienlaicīgi ar caureju var būt kolikveida sāpes vēderā, temperatūras paaugstināšanās, nelaba dūša, vemšana. Izšķir t.s. tievo zarnu caureju, kad iekaisums (enterīts) vai cits slimīgs process ir tievajās zarnās un t.s. resnās zarnas caureju (kolīts). Pirmajā gadījumā fekālijas ir lielā apjomā, jo satur daudz nesagremotas barības.

„Resnās zarnas caurejas” gadījumā fekāliju apjoms parasti ir neliels. Dažkārt novēro krampjveida sāpes vēdera lejasdaļā un kreisajā pusē. Taču precīzāka šo simptomu izvērtēšana ir ārsta uzdevums.

Visbiežākais caureju pavadošais simptoms ir organisma atūdeņošanās (skat. Nākošo nodaļu).

Cik ilgi caureja var turpināties

Izšķir akūtu caureju, kas ilgst līdz 2 nedēļām un hronisku caureju, kas ir ilgāka par 2 nedēļām.

Akūta caureja parasti sākas pēkšņi, ir īslaicīga (dažas dienas līdz vienai nedēļai) un var pāriet bez speciālas ārstēšanas. Akūtu caureju visbiežāk izraisa vīrusi un baktērijas. Ilgāku akūtu caureju var izraisīt vienšūņi (piem., lamblijas).

Hroniskas caurejas iemesli ir daudzveidīgi. To var izraisīt parazītu un sēnīšu, kā arī dažu vienšūņu infekcijas (piem., amebiāze), hroniskas tievo un resno zarnu iekaisuma slimības, uztura alerģija vai uztura nepanesamība, gremošanas procesu traucējumi pēc kuņģa, zarnu un žultspūšļa operācijām, pastiprināta zarnu motorika pie cukura diabēta un vairogdziedzera slimībām, apstarošana. Retāks iemesls ir vēdera izejas nesaturēšana.

Hroniskas caurejas gadījumā jāgriežas pie ģimenes ārsta, jāveic plānveida izmeklējumi, lai noskaidrotu caurejas iemeslu un veiktu speciālu ārstēšanu.

Akūta infekcioza caureja

„Zarnu gripa” un saindēšanās ar pārtiku.

Akūtas infekciozas caurejas izraisītāji ir vīrusi, bieži rotovīrusi. Tie rada akūtu caureju gan bērniem, gan pieaugušiem. Tautā to bieži sauc par „zarnu gripu” jeb „vēdergripu”, kaut arī slimībai nav nekāda sakara ar īsto gripas vīrusu. „Zarnu vīrusi” izplatās ar netīrām (inficētām) rokām un priekšmetiem no cilvēka, kas slimo ar infekciozu caureju, vai pirms 2-3 dienām pārslimojis ar to. Vīrusu izdalīšanās no zarnām turpinās vēl 2-3 dienas pēc caurejas beigām.

Inkubācijas periods jeb laiks no inficēšanās līdz caurejas sākumam vidēji ir 3 dienas.

Otrs biežākais akūtas infekciozas caurejas iemesls ir saindēšanās ar pārtiku. To visbiežāk izraisa bojāta, nepareizi uzglabāta pārtika, kurā savairojušies mikrobu toksīni. Parasti izsaucēji ir stafilokoki, zarnu nūjiņas vai kolibaktērijas un salmonellas.

Bīstamākie produkti ir kūkas ar putukrējumu, piena produkti, bet salmonellas visbiežāk izplatās ar olām un vistu gaļu.

Caureja var sākties jau dažas stundas pēc bojātā produkta lietošanas. Tā var būt neliela. Biežāk ir nelaba dūša un izteikta vemšana. Var paaugstināties vai pazemināties ķermeņa temperatūra.

Caurejas komplikācijas

Akūtas caurejas gadījumā cilvēks zaudē daudz šķidruma un minerālvielu, galvenokārt nātriju un kāliju. Šķidruma zudums ir atkarīgs no caurejas stipruma. Tas ir lielāks, ja caureju pavada vemšana un paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Organisma atūdeņošanās ļoti strauji iestājas zīdaiņiem un maziem bērniem. Veciem cilvēkiem tā ir bīstama, jo salīdzinoši ātrāk var izraisīt sirds un nieru darbības traucējumus. Var pierādīties sirdsklauves, galvasreiboņi, sāpes sirds rajonā. Atūdeņošanās simptomi vieglos gadījumos ir slāpes un sausums mutē. Smagākos gadījumos kļūst sausa āda, samazinās tās elastīgums (saņemot ādu starp pirkstiem un atlaižot tā iztaisnojas lēni). Pacients jūt nespēku, var būt galvas reiboņi.

Samazinās izdalītā urīna daudzums (bīstami pazemināts urīna daudzums ir mazāk par 500 ml/dn).

Mazi bērni un zīdaiņi kļūst saguruši.

Hroniskas caurejas gadījumā draud uzturvielu, minerālvielu, vitamīnu trūkums organismā. Tā izpausmes ir mazasinība, ādas sausums, matu strauja izkrišana, biežākas infekcijas u.c. parādības.

Kad jāgriežas pie ārsta?

Lielākā daļa pieaugušo ar īslaicīgu caureju tiek galā pašu spēkiem, mājas apstākļos.

Pie ārsta jāgriežas, ja caureju pavada augsta temperatūra 38` C vairāk nekā 3 dienas, ja ir ļoti stipras sāpes vēderā, ja caurejas rezultātā ir sirds darbības traucējumi vai nav urīna vienu diennakti, īpaši, ja vemšanas dēļ neizdodas kompensēt zaudēto šķidrumu, ja ir ļoti izteikts nespēks, krampji vai bezsamaņa.

Ar ārsta izsaukšanu nedrīkst kavēties, ja caureja ir zīdainim vai mazam bērnam.

Vēlams griezties pēc medicīniskās palīdzības jebkuru šaubu gadījumā. Uzmanīgi jābūt ar veciem cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Hroniskas caurejas gadījumā (ilgst vairāk par 2 nedēļām) obligāti jāapmeklē ģimenes ārstu. Viņa uzdevums ir noskaidrot caurejas iemeslus, veikt speciālus izmeklējumus, uzstādīt pamatslimības diagnozi. Nepieciešamības gadījumā pacientu nosūta pie speciālista: gastroenterologa, infektologa, alergologa, ķirurga vai hepatologa.

Caurejas ārstēšana

  1. Caurejas laikā jāievēro miera režīms. 2.
  2. Pats svarīgākais pasākums caurejas ārstēšanā ir zaudētā šķidruma atjaunošana. 3.
  3. Medikamenti.

Cik un kādu šķidrumu uzņemt caurejas laikā?

Ar vēdera izeju un vemšanu organisms zaudē daudz šķidruma un arī minerālvielas, īpaši, nātriju un kāliju (skat.nodaļu: caurejas komplikācijas).

Šķidrums jādzer apmēram 2 l dienā un pat vairāk. Vairāk šķidrumu jādzer, ja bez caurejas ir arī vemšana, svīšana un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šķidrumu jālieto tik daudz, lai nebūtu organisma atūdeņošanās (atūdeņošanās izpausmes aprakstītas iepriekšējā nodaļā).

Vēlams šķidrumu dzert nelieliem malciņiem. Vislabāk lietot minerālvielām bagātu siltu ūdeni bez gāzes.

Aptiekās var iegādāties speciālu pulverīti šāda ūdens pagatavošanai. Mājas apstākļos var pagatavot līdzīgu šķidrumu:

  • 3 tējkarotes šķidruma
  • ¾ tējkarotes sāls
  • ½ tējkarotes dzeramās sodas
  • 1 glāze apelsīnu sulas
  • Vārītu ūdeni līdz 1l.

Var dzert tēju, nesaldas vājas augu tējas, rozīņu ķīseli.

Nevajag dzert augļu un ogu sulas, stipru saldinātus citus dzērienus.

Uzturs caurejas gadījumā

Caurejas laikā ieteicams ēst pēc iespējas mazāk un ļaut zarnām atpūsties.

Jāizvairās lietot konservētus produktus, gaļas un desas izstrādājumus, taukainus vai ļoti saldus produktus. Nav ieteicams svaigs piens. Svaigi negatavi dārzeņi un augļi satur daudz šķiedrvielu var veicināt caureju. Dārzeņus var lietot mērenos daudzumos tikai vārītus vai sutinātus.

Iesakāmas putras, pie., rīsu. Drīkst lietot nesaldus cepumus, sausiņus.

Saudzējošu diētu vēlams ievērot vēl dažas dienas pēc caurejas beigšanās, pamazām atgriežoties pie ierastiem ēšanas paradumiem.

Gremošanas sistēmas darbības atjaunošana pēc caurejas

Bakteriālas, bet īpaši vīrusu infekcijas izraisa gremošanas trakta gļotādas bojājumus un izmaina zarnu normālās dabīgās mikrofloras sastāvu.

Kad slimības akūtie simptomi ir pārgājuši, zarnu gļotādai jāsadzīst. Vēl vairākas dienas jāievēro saudzējoša diētu. Svaigu augļu, dārzeņu, augļu un ogu sulas uzturā jāatjauno pakāpeniski. Tas pats attiecas uz trekniem un ļoti saldiem ēdieniem.

Ceļotāju caureja

Ceļojumu laikā palielinās risks saslimt ar zarnu infekcijām, jo grūtāk ievērot higiēnas noteikumus, var būt sliktāka dzeramā ūdens un pārtikas produktu kvalitāte. Ceļojot ēdienreizes bieži ietur vietās, kur nav pietiekoši daudz ūdens, slikta dzeramā ūdens kvalitāte, pārtikas produktus nereti glabā istabas temperatūrā, lietojot netradicionāli pagatavotu uzturu. Zarnu infekcijas ar caureju ir īpaša problēma attīstīto Eiropas valstu iedzīvotājiem, kas ceļo uz siltām zemēm Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā.

Visbiežākie caurejas izraisītāji ir kolibaktērijas vai zarnu nūjiņas, rotovīrusi, salmonellas.

Caureja var sākties jau 2-3 dienas pēc ieceļošanas, retāk pēc 1 nedēļas vai jau atgriežoties mājās. To var pavadīt spazmveida sāpes vēderā, drudzis, nelaba dūša, arī asins piejaukums izkārnījumiem. Lielākoties slimības gaita nav smaga, simptomi ilgst 2-5 dienas un var pāriet paši no sevis. Tomēr atsevišķos smagākos gadījumos var būt izteikta organisma atūdeņošanās un intoksikācija.

Caureja ceļojumu laikā ir ļoti nepatīkama, jo apgrūtina pārbraucienus, piesaista ceļotāju gultai.

Svarīgi ir profilaktiskie pasākumi: ievērot personīgās higiēnas noteikumus, mazgāt rokas, nelietot bojātu vai aizdomīgu pārtiku, dzeršanai un zobu tīrīšanai lietot tikai rūpnieciski ražotu ūdeni.

Pirms ceļošanas var konsultēties ar ārstu un pēc viņa ieteikuma paņemt tikai ceļojumā kādu antibiotiku un zarnu motoriku bremzējošu līdzekli.

Caurejas laikā jālieto daudz šķidruma, pēc iespējas vajag atpūsties un ievērot diētu.

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti