Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Dzelzs – tās lielā nozīme mūsu organismā

   Visi cilvēki vēlas būt laimīgi un veseli, un šim mērķim nav jāizgudro Filozofu akmens. Pilnai laimei vairumam cilvēku pietiek ar omulīgu mājokli, stipru ģimeni un kaudzīti naudas maciņā, savukārt stiprai veselībai ir nepieciešams nevis akmens, bet parastā dzelzs! Vai varbūt nepavisam parastā?! Lasiet un uzziniet stiprās veselības noslēpumus un tikpat noslēpumainās dzelzs nozīmi cilvēka organismā!

 

Kas tas par zvēru – hemoglobīns?

 

   Hemoglobīnu, vienkāršoti skaidrojot, veido olbaltumvielas un savienojums hēms (kas satur dzelzi), un pats hemoglobīns ietilpst sarkano asins šūnu (eritrocītu) sastāvā. Pateicoties savienojumam hēmam, asiņu krāsa ir sarkana. Hemoglobīnam ir svarīgas skābekļa transporta funkcijas, tas nozīmē, ka hemoglobīns pārnes skābekli no elpošanas orgāniem līdz audiem, bagātinot tos ar skābekli. Audos hemoglobīns atbrīvojas no skābekļa un piesātinās ar ogļskābās gāzes molekulām, nesot tās uz plaušām. Tātad hemoglobīns pilda svarīgu audu elpošanas funkciju.

 

   Turklāt hemoglobīns regulē imūnās sistēmas darbību, vairogdziedzera darbību, atbild par toksisko vielu izvadīšanu no organisma, piedalās šūnu reģenerācijas (atjaunošanas) procesu nodrošināšanā.

 

   Hemoglobīna norma sievietēm ir 120-150 g/l, vīriešiem ir nedaudz augstākā norma – 135-170 g/l. Hemoglobīna analīze dod iespēju spriest par noteiktu organisma stāvokli, iespējamo saslimšanu.

 

   Hemoglobīna sintēze notiek kaulu smadzenēs (elastīgi audi, kas atrodas kaulu iekšpusē). Viss nepieciešamais šai sintēzei tiek piegādāts ar asiņu plūsmu, piemēram, dzelzs, aminoskābes.

 

   Ja cilvēkam ir samazināts hemoglobīna daudzums asinīs, viņš izskatās pārguris, bāls, viņam trūkst spēka. Cilvēkam ir lūstoši nagi, sausa āda un mati, parādās galvas reiboņi u.c.. Šādu stāvokli dēvē par anēmiju vai mazasinību, kas pamatā ir dzelzs deficīta anēmija, kad organismā pietrūkst dzelzs.

 

   Hemoglobīns, augstāks par norādīto normu, arī nav labs rādītājs, jo tas var signalizēt par iespējamo organisma saslimšanu, piemēram, plaušu, sirds, asins sistēmas saslimšanām, kā arī iespējamo audzēja esamību. Pie paaugstināta hemoglobīna līmeņa asinīs cilvēks sajūt līdzīgus simptomus kā pie pazemināta hemoglobīna daudzuma – nogurumu, spēka trūkumu, miegainību, zemu apetīti, ādas bālumu. Šādā stāvoklī cilvēka asinis kļūst biezākas un viskozas, tās lēni plūst pa asinsvadiem, rodas paaugstināts asiņu recekļu (trombu) veidošanās risks. Ja organismā ir pārāk daudz hemoglobīna, organisma šūnas tiek oksidētas (notiek noteiktās ķīmiskās reakcijas), kā rezultātā audi intensīvi bojājas.

 

   Interesanti, ka hemoglobīns virs normas var būt profesionālajiem sportistiem, it sevišķi alpīnistiem un kalnu slēpotājiem, kā arī cilvēkiem, kas dzīvo kalnu apkārtnē. Kalnos dzīvojošajiem cilvēkiem hemoglobīns paaugstinās tādēļ, ka šajos rajonos gaiss ir retināts un hemoglobīns kļūst mazāk piesātināts ar skābekli. Lai kompensētu šo skābekļa badu, cilvēka organismā aktivizējas noteikti mehānismi un hemoglobīna līmenis pieaug.

 

   Tikko dzimušajiem hemoglobīna līmenis var svārstīties robežās no 140 līdz pat 220 g/l un tā ir normāla fizioloģiskā reakcija pēc dzemdībām.

 

Dzelzs

   Lai nodrošinātu optimālu hemoglobīna līmeni asinīs, pieaugušam cilvēkam ir nepieciešams katru dienu ar uzturu uzņemt 15-16 mg dzelzs. Pilnvērtīgā un sabalansētā ēdienkartē parasti ietilpst apmēram 10-30 mg dzelzs. Proti, lielākoties šādu pārdomātu ēdienkarti jebkurš cilvēks sev nodrošināt nevar – laika, zināšanu, naudas, apņēmības trūkuma dēļ.

 

   Statistikas dati liecina, ka 51% sievietēm ikmēneša menstruācijās zaudēto asiņu rezultātā ir samazināts dzelzs daudzums organismā.

 

   Dzelzs funkcijas organismā ir daudzveidīgas – tā, pirmām kārtām, ir nepieciešama hemoglobīna un mioglobīna (dzelzi saturoša olbaltumviela, kas ir nepieciešama muskuļu darbībai) sintēzei, nodrošina skābekļa transportēšanu organismā, piedalās vairogdziedzera hormonu izstrādē, ir nepieciešama saistaudu pilnvērtīgai sintēzei, imūnās sistēmas funkciju nodrošināšanai. Dzelzs ir nepieciešama vairumam organisma fermentu un olbaltumvielu, to funkciju pildīšanai. Dzelzs kāpina organisma aizsargspējas cīņā pret dažādiem infekcij