Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/Bezmiegs – kādēļ tas mūs piemeklē un kā ar to cīnīties
Reklāma

   Miegs ir ļoti nozīmīga cilvēka dzīves sastāvdaļa, ne velti cilvēks teju trešo daļu no savas dzīves pavada tieši guļot. Pietiekams miega daudzums garantē mums normālu organisma funkcionēšanu, labu pašsajūtu un veselību. Taču ikviens, kurš kaut reizi nav varējis normāli un ātri iemigt, ir mocījies ar bezmiegu, zina, cik sliktas ir sajūtas nākamajā dienā – bezspēks un nogurums, nespēja efektīvi strādāt, domāt un vienkārši priecāties par dzīvi – tās ir tikai dažas no nepatīkamajām bezmiega nakts sekām. Kādi ir būtiskākie faktori un iemesli, kas mums neļauj normāli izgulēties un kā ar tiem cīnīties? Lasi tālāk un uzzini!

 

   Miega būtiskā nozīme

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā cilvēkos bieži vien veidojas viedoklis, ka miegs ir greznība, kurai neatliek pietiekoši daudz laika, jo darbs, ģimene un citi pienākumi šo laiku atņem. Taču kā ir patiesībā? Vai tiešām uz miega rēķina mēs varam iegūt laiku, lai pagūtu padarīt visus savus darbus? Protams, nē, jo miega sniegtajam labumam nav aizvietotāju. Katram, kurš grib būt vesels, ar dzīvi apmierināts un sekmīgs ikdienas darbos, kvalitatīvs miegs ir pamatvērtība, nevis greznība. Miega laikā mūsu organisms atgūst spēkus, atpūšas un atjaunojas, arī visa informācija, kuru esam saņēmuši aizvadītās dienas laikā, tā sakot sakārtojas un saliekas pa plauktiņiem, ne velti latviešiem ir teiciens: rīts gudrāks par vakaru. Pilnvērtīgs miegs ir nepieciešams, lai mēs spētu koncentrēties darbam, produktīvi domāt un strādāt. Miega laikā stiprinās arī nervu sistēma, tā atjaunojas un atbrīvojas no aizvadītajā dienā piedzīvotā stresa. Un, protams, nevar nepieminēt arī pilnvērtīga miega labvēlīgo ietekmi uz mūsu izskatu – tas ļauj izvairīties no tumšiem lokiem zem acīm, pelēkas ādas krāsas un citām pazīmēm, kas raksturīgas cilvēkam, kurš ir noguris un neizgulējies.

 

   Izpratīsim miegu – kas tas ir?

Miegs ir fenomens, ko zinātnieki nopietni pēta tikai pēdējos gadu desmitus, kad straujā un piesātinātā dzīves ritma dēļ arvien lielākai cilvēku daļai rodas problēmas ar miegu – gan miega traucējumi, gan absolūts bezmiegs.

 

Runājot par miegu, ir svarīgi zināt, ka pats būtiskākais, kas nepieciešams mūsu pilnvērtīgam un sabalansētam miegam, ir melatonīns jeb tā dēvētais miega hormons. To varētu saukt arī par mūsu miega sargu. Melatonīns ir bioloģiski aktīva viela, kas veidojas mūsu smadzenēs nakts laikā (tumsā) un regulē mūsu organisma bioritmus – miega un nomoda ciklu. Vakaros, kad pieaug melatonīna koncentrācija organismā, pieaug arī mūsu miegainība – mēs sākam žāvāties, rodas vakara nogurums un vēlme doties pie miera. Pats melatonīns mūsu organismā sintezējas no cita hormona, kas pastiprināti izdalās tieši dienas laikā – serotonīna jeb tā dēvētā laimes hormona. Šis ir hormons, kas mums nodrošina labu garastāvokli, smaidu sejā un pozitīvu skatu uz dzīvi, tādēļ to var dēvēt arī par optimistu hormonu. Gan melatonīns, gan arī serotonīns veidojas no neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, kuru mēs varam uzņemt tikai ar uztura vai uztura bagātinātāju palīdzību. Ievērojams L-triptofāna daudzums atrodams dažādos sieru veidos un gaļā.

 

Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka mēs ieslīgstam dziļā miegā tikko esam nokļuvuši gultā un aizmiguši, taču patiesība ir daudz sarežģītāka, jo miegam ir vairākas fāzes, kuras ir nepieciešams iziet visas vienas nakts laikā, lai mēs spētu savu organismu nodrošināt ar pilnvērtīgu miegu. Šīs miega fāzes ir viss tas laiks, ko pavadām miegā, sākot no brīža, kad aizveram acis, līdz brīdim, kad tās atkal atveram, un šo laiku varam iedalīt vairākos dziļa un viegla miega posmos. Katrs cikliskais periods ilgst 90 – 110 minūtes un tajā izšķiramas divas pakāpes – miegs bez ĀAK un miegs ar ĀAK (ĀAK – ātras acu kustības (angļu valodā REM – rapid eye movement)).

 

Miegs bez ĀAK – pirmā fāze ir snauda. Šīs fāzes laikā esam pusiemiguši un pa daļai vēl atrodamies nomodā. Mūsu muskuļu aktivitāte atslābst, ir iespējama arī tāda parādība kā vieglas fiziskas trīsas. Šis miega posms var ilgt tikai dažas minūtes, kuru laikā esam ļoti viegli pamodināmi. Kopumā no visas nakts miega šai fāzei nevajadzētu aizņemt vairāk kā 2 – 5 %. Tālāk seko otrā miega fāze – viegls un vidēji ciešs miegs. Aptuveni 10 minūtes vieglā miega ieved mūs nākamajā fāzē, kura sākotnēji ilgst aptuveni 20 minūtes, kuru laikā elpošanas un sirdsdarbības ritms sāk palēnināties. Šai miega fāzei procentuāli pieder vislielākā nakts daļa – 45 – 55 %. Trešā un ceturtā miega fāze tiek raksturotas kā dziļa miega fāzes. Trešajā miega stadijā mūsu organisma sirds ritmi ir visgausākie, arī elpošana visdziļākā un lēnākā. Savukārt ceturtajai fāzei raksturīga ritmiska elpošana un pavisam niecīga muskuļu aktivitāte. Dziļais miegs procentuāli aizņem aptuveni 40% no visas nakts miega. Pamodināts šajā miega fāzē, cilvēks gausi aptver notiekošo un vairākas minūtes var justies absolūti dezorientēts.

 

Miegs ar ĀAK – tas ir miegs, kura laikā cilvēks redz sapņus. Pirmais ātro acu kustību posms parasti sākas aptuveni 70 – 90 minūtes pēc ieslīgšanas dziļajā miegā. Vidēji cilvēks piedzīvo trīs līdz piecas ĀAK epizodes nakts laikā. Kaut arī notiekošo it kā neapzināmies, mūsu smadzenes šajā procesā ir ļoti aktīvas, nereti pat aktīvākas kā dienas laikā – aizvadītās dienas notikumi, iespaidi, stresi utt. tiek apstrādāti un sakārtoti, lai no rīta pieceļoties mums būtu sajūta, ka galva ir svaiga. Šis miegs arī piedalās imunitātes stiprināšanas procesā, sirds un asinsvadu sistēmas regulēšanā, enerģijas līmeņa atjaunošanā un celšanā, kā arī apziņas sagatavošanā maksimālai efektivitātei.

 

   Bezmiegs un miega traucējumi

Lai cik ļoti arī cilvēks nesekotu līdzi pietiekamam miega daudzumam, reizēm gadās situācijas, kad iemigšana nav atkarīga no mums pašiem – mēs esam saplānojuši savu diennakti tā, lai miegam laiks tiktu atvēlēts pietiekoši, taču mums vienkārši ir problēmas iemigt, jeb vienkārši sakot – mūs nomoka bezmiegs. Pētījumi rāda, ka dažādas miega problēmas skar teju trešo daļu cilvēku. Iemeslu bezmiegam un miega traucējumiem var būt daudz – šoreiz uzskaitīsim un izskaidrosim pašus izplatītākos un svarīgākos no tiem:

 

STRESS – tas ir viens no izplatītākajiem un nopietnākajiem bezmiega cēloņiem. Pārāk daudz un satraucošas stresa situācijas dienas laikā ir spējīgas būtiski ietekmēt miega kvalitāti naktī vai pat vispār neļaut cilvēkam iemigt. Tas var būt gan stress darbā, ko nereti izraisa, piemēram, svarīgi projekti, liela atbildība, nelabvēlīga darba vide, kā arī bēdas, depresija un visas citas negatīvās emocijas, kas rada mūsos stresu. Emocionāls stress un pārdzīvojumi noved pie nervu sistēmas uzbudinājuma, kā rezultātā cilvēks nespēj iemigt. Un vienīgā izeja no šīs situācijas ir nervu sistēmas nomierināšana, kas tad arī ļaus cīnīties ar bezmiegu. Stipra nervu sistēma ir priekšnosacījums labam miegam. Nostabilizēt nervu sistēmu palīdz regulāra nervu slodzes dozēšana, pietiekoša atpūta, kuras laikā varam tā sakot atslēgties no dienas darbiem un pienākumiem, regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas, kā arī dažādas sevis palutināšanas procedūras – pirts procedūras, SPA procedūras, relaksējoša masāža u.c. Protams, palīdzēt var arī nervus nomierinošas zāles, kas nomierinot nervu sistēmu, ir spējīgas palīdzēt cilvēkam iemigt.

 

GULĒŠANAI NELABVĒLĪGA VIDE – lai kā arī nebūtu, šis ir otrs populārākais iemesls, kas rada miega traucējumus un nereti arī bezmiega risku. Pie šī faktora var pieskaitīt gan miega laikā traucējošus trokšņus – TV, radio, kaimiņi aiz sienas, krācošs partneris utt., gan gaismu, kas nakts laikā nav vēlama, tādēļ ieteicams radīt guļamistabā absolūtu tumsu, piemēram, aptumšojot logus, izslēdzot jebkāda veida gaismas avotus. Nelabvēlīgu vidi pilnvērtīgam miegam rada arī nevēdinātas un sasmakušas, pārāk karstas vai aukstas telpas, kā arī neatbilstoša, neērta gulta, sega un spilvens, kā arī gulēšana svešā vietā. Visi uzskaitītie faktori ir pelnījuši to, lai tiktu apsvērti un izvērtēti, jo, ļoti iespējams, ka nepilnvērtīga miega vai pat bezmiega problēma ir ļoti vienkārši risināma – padomājiet par savu gultas veļu, vai tā atbilst jūsu ķermeņa prasībām, ir gana ērta? Vai istaba ir pietiekoši tumša, klusa, izvēdināta un ar patīkamu temperatūru? Šie visi ir faktori, kas ir novēršami, ja jūs tos atklājat par traucējošiem!

 

NEPAREIZS UZTURS – jā, arī šis ir ļoti būtisks faktors, kas var radīt miega traucējumus un pat bezmiegu, tādēļ ir vērts to aplūkot tuvāk. Nepareizam uzturam ir vairāki kritēriji, kas visai droši traucē normālam miegam – pirmais ir pārāk daudz vai maz ēdiena. Respektīvi – smagas vakariņas pirms gulētiešanas ir visai drošs faktors miega traucējumiem un pat bezmiegam. Tas pats attiecas arī uz bada sajūtu un kurkstošu vēderu. Otrais izplatītākais nepareizā uztura faktors ir kofeīns – ja neilgi pirms gulētiešanas tikuši lietoti dzērieni, kas satur kofeīnu, tad var rasties problēmas ar miegu. Trešais ir alkohols – to var raksturot kā koku ar diviem galiem – neliela deva alkohola var palīdzēt iemigt un tikpat labi arī radīt nopietnas miega problēmas un bezmiegu, turklāt pārstrādājot alkoholu, ķermenim rodas papildus slodze, kas miegu padara saraustītu. Ceturtais ir asi, taukaini un pārlieku ar cukuru bagāti ēdieni, kas tikuši baudīti īsi pirms gulētiešanas, jo nakts laikā tie var izraisīt gremošanas traucējumus, grēmas un līdz ar to ietekmēt miega kvalitāti. Un visbeidzot – liels šķidruma patēriņš pirms miega arī rada problēmas, jo organisms var tikt traucēts ieslīgt dziļajā miega fāzē pavisam vienkārša iemesla dēļ – tam jāsignalizē jums par nepieciešamību apmeklēt tualeti!

 

VESELĪBAS PROBLĒMAS UN MEDIKAMENTI – dažādas veselības problēmas nenoliedzami ir ļoti būtisks traucēklis veselīgam miegam. Sāpes, slikta pašsajūta un citas pazīmes var izraisīt nopietnus miega traucējumus un pat bezmiegu. Nereti vērojamas situācijas, kad bezmiegu izraisa arī kādi ārsta izrakstītie medikamenti. Lai izvairītos no šī faktora, noteikti ir jāseko līdzi savai veselībai un laikus jādodas pie ārsta, ja rodas vai ir aizdomas par kādām problēmām, kā arī jāinformē ārsts par jūsu aizdomām, ka attiecīgais medikaments izraisa miega traucējumus.

 

VECUMA BEZMIEGS – arī šī parādība ir visai bieža vecāka gada gājuma cilvēkiem, kura skaidrojama pavisam vienkārši – melatonīna jeb tā dēvētā miega hormona sintēze mūsu organismā samazinās, palielinoties mūsu gadu skaitam. Ne velti mazi bērni miegā pavada vislielāko diennakts laiku, kas gadiem ejot, arvien samazinās.

 

   Kā cīnīties ar miega traucējumiem un bezmiegu?

Pirms ķerties pie miega traucējumu un bezmiega problēmu risināšanas ar zāļu palīdzību, ir vērts pievērst uzmanību šādiem ieteikumiem, lai miegs būtu labs un kvalitatīvs:

  • Fiziskās aktivitātes – veiciet regulāras fiziskās aktivitātes, taču nenododieties tām divas līdz trīs stundas pirms došanās pie miera;
  • Snauda – ja jums ir problēmas ar iemigšanu vakaros, tad dienas laikā cenšaties nesnaust;
  • Pareizs uzturs – ieturiet maltītes regulāri, izvairieties no pārlieku smagas, asas, treknas vai ar cukuru bagātas maltītes pirms miega, kā arī nelietojat alkoholu, kofeīnu saturošus dzērienus un vispār šķidrumu lielā daudzumā;
  • Nikotīns – nesmēķējiet divas līdz trīs stundas pirms gulētiešanas – arī šāda nodarbe var traucēt jūsu miegu;
  • Miegam piemērota vide – parūpējieties par piemērotu vidi kvalitatīvam miegam – tumšu, klusu, labi vēdinātu telpu, kvalitatīvu gultu un gultas veļu u.c.;
  • Garīgā piepūle – izvairieties no pārlieku lielas garīgās piepūles (piemēram, darba pie datora) pirms došanās pie miera;
  • Miega un nomoda grafiks – ja ir tāda iespēja, cenšaties izveidot savu miega un nomoda grafiku – ejiet gulēt un ceļaties vienā un tajā pašā laikā katru dienu;
  • Pirms miega rituāli – noderīgi pirms došanās pie miera rituāli ir silta un aromātiska vanna, iecienītās literatūras lasīšana pirms miega, nomierinoša mūzika, meditācija;
  • Guļamistabas izmantošana – izmantojiet guļamistabu tikai gulēšanai – nestrādājiet tajā;
  • Stress – ja kādas raizes un problēmas neļauj naktī iemigt, centieties no tām atbrīvoties un nedomāt jau vakara gaitā, nevis tad, kad jau esat gultā;
  • Veselības stāvoklis – rūpējaties par savas veselības stāvokli un pie iespējamajām problēmām laiku apmeklējiet ārstu!

 

   Preperāti miega traucējumu un bezmiega ārstēšanā

Dabiski nomierinošie un miegu veicinošie līdzekļi. Pie dabiskajiem un visiem pieejamajiem līdzekļiem, kas var palīdzēt cīnīties ar stresu, miega problēmām un pat bezmiegu, nenoliedzami ir pieskaitāmas visdažādākās augu tējas un uzlējumi. Populārākie ir šādi – baldriāns, no kura var gatavot uzlējumu, taču jāņem vērā, ka daļai cilvēku baldriāna lietošana var radīt miegainību un grūtību koncentrēties nākamajā dienā, tas sevišķi jāņem vērā autovadītājiem. Apinis – nomierinošā iedarbība parādās ne tikai lietojot iekšķīgi, bet arī ieelpojot to aromātu, tādēļ apini bieži izmanto aromaterapijā ar tiem piepildot spilvenu uz kura jāguļ. Vīgrieze – no tās gatavo tēju vai uzlējumu, tai piemīt spēja stabilizēt organismu stresa situācijā un nomierināt to, taču jāatceras, ka tējas krāsai jābūt viegli dzeltenai, jo pārāk spēcīgā koncentrācijā vīgrieze var radīt pat pretēju efektu gaidītajam – rosinošu noskaņojumu. Mātere – no šī auga parasti gatavo uzlējumu, tam piemīt nomierinoša iedarbība, parasti iesaka cilvēkiem, kuriem stresa situācijās ir paātrināta sirdsdarbība, nav vēlams lietot, ja ir pazemināts asinsspiediens vai palēnināta sirdsdarbība. Melisa jeb citronmētra – gatavo tējas un uzlējumus, tai piemīt izteikti nomierinoša un atslābinoša iedarbība, efektīva pret neirozēm un histēriju, taču to neiesaka cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu!

 

Aptiekās nopērkamie bezrecepšu preperāti. Lai parūpētos par kvalitatīvu miegu un cīnītos ar miega traucējumiem, bezmiegu, ir iespēja lietot dažādus, aptiekās pieejamos bezrecepšu preperātus. Būtiskākais, ko šie preperāti palīdz – nomierināt nervu sistēmu un stabilizēt to, tādējādi arī palīdzot cīnīties ar bezmiegu. Ir arī preperāti, kas palīdz uzlabot melatonīna jeb miega hormona sintēzi organismā. Tātad, izvēloties preperātus ar mērķi uzlabot miega kvalitāti un novērst bezmiegu, ir jāraugās, lai šie preperāti saturētu, galvenokārt, L-triptofānu – neaizvietojamu aminoskābi, kas atbildīga par serotonīna (laimes hormona) sintēzi un līdz ar to arī melatonīna sintēzi mūsu organismā. Pamatā visi aptiekās pieejamie bezrecepšu preperāti sastāv, galvenokārt, no dažādiem ārstniecības augiem, to maisījuma un vitamīniem. 

 

Recepšu medikamenti. Recepšu medikamenti, kas palīdz novērst bezmiegu jeb tā dēvētās miega zāles ir ārsta izrakstīts medikaments, ko lieto miega veicināšanai. Vislabākie medikamenti ir tie, kas izraisa miegu, bet rada tikai nelielu paliekošu efektu vai nerada tādu vispār nākamajā dienā un turpmāk – neizraisa pieradumu, neizjauc miega struktūru u.c. Taču vēl pirms gadiem 20 – 30 lietotās miega zāles nebija nedz pietiekoši efektīvas, nedz drošas. Mūsdienās viss ir mainījies – ir pieejami tā saucamie jaunākās paaudzes medikamenti, ar kuriem tiek ārstēts bezmiegs – tie rada minimālu pierašanas efektu vai nerada tādu nemaz, neizjauc miega struktūru un nerada citus paliekošus efektus. Taču arī tos tomēr ieteicams lietot tikai situācijās, kad tas tik tiešām ir nepieciešams un citādi miega problēmas novērst nav iespējams!

 

Teksta autore: Krista Bērziņa

Pielāgota meklēšana

Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti