Nieres un urīnceļu darbības traucējumi
Gremošana un gremošanas traucējumi
Vīriešu veselība
Sirds un asinsvadu slimības
Vitamīni
Organisma attīrīšanās un atjaunošanās
Imunitāte
Acis un acu darbības traucējumi
Nervu darbības traucējumi
Alerģija
Saaukstēšanās
Sieviešu veselība
Kaitīgie ieradumi
Iesnas un deguns
Āda un ādas slimības
Mutes dobuma higiēna
Aktuālie un citi jautājumi
Galvas smadzeņu darbības traucējumi
Sāpes
Klepus
Aknu un žultspūšļa darbības traucējumi
Ausis un ausu darbības traucējumi
Vēnu slimības
Vakcinācija
Bērnu veselība
Ziņas/B grupas vitamīnu daudzveidība un nozīme

   B vitamīnu grupa ir diezgan plaša vitamīnu grupa, kas ir ļoti nepieciešama mūsu organismam. Daļēji mūsu organisms pats sevi nodrošina ar dažiem B grupas vitamīnu pārstāvjiem, tie tiek sintezēti cilvēka zarnu traktā. Taču pārējo nepieciešamo devu mēs saņemam ar pārtiku vai ar vitamīnu preparātiem.

   B vitamīns atbild par ādas, matu saglabāšanu labā stāvoklī, nervu sistēmas funkciju uzturēšanu, organisma normālu augšanu, atmiņas saglabāšanu un citām funkcijām. Bieži vien, lai papildinātu savu organismu ar svarīgo B vitamīnu, mēs lietojam dažādus aptiekā nopērkamus vitamīnu kompleksus, taču ne visi zina par to, kādas ir katra B vitamīna rekomendējamās diennakts devas un ko nozīmē katrs no tiem.

   B1, jeb tiamīns. Rekomendējamā diennakts deva: 2-3mg. Vitamīna trūkums organismā var novest pie hipovitaminozes, kas izpaužās kā depresija, nogurdināmība, slikta atmiņa, apetītes trūkums, roku un kāju tirpšana. B1 vitamīns pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un garīgās spējas. Avots: maize, putraimi, klijas, alus raugs.

   B2, jeb riboflavīns. Rekomendējamā diennakts deva: 2-3mg Vitamīna trūkums izpaužās kā augšanas traucējumi.Tas var izraisīt arī acu, ādas un gļotādas bojājumus, sāpes kājās, rokās, lūpu kaktiņu iekaisumu, matu izkrišanu. B2 organismā sekmē tauku un ogļhidrātu pārstrādāšanu enerģijā. Avots: graudaugi, olas, alus raugs, nieres, aknas.

   B3, jeb PP vai nikotīnskābe. Rekomendējamā diennakts deva: 16-18mg Vitamīna trūkuma gadījumā rodas kuņģa-zarnu trakta un nervu sistēmas traucējumi, āda kļūst sausa, lobās, niez. B3 pozitīvi ietekmē gremošanas sistēmu, vajadzīgs ādas veselīga izskata nodrošināšanai, mazina iekaisumu. Avots: rupjmaize, putraimi, gaļā, alus raugs.

   B4, jeb holīns. Rekomendējamā diennakts deva: 500-900mg B4 vitamīns ir lecitīna sastāvdaļa. Trūkums var izraisīt atmiņas traucējumus. Vitamīns samazina holesterīna līmeni, izvada toksīnus no organisma, piedalās nervu impulsu pārvadē, kas ir ļoti svarīgi smadzeņu darbībai, uzlabo atmiņu. Avots: kviešu dīgsti, graudaugi, alus raugs, zemesriekstu eļļā.

   B5, jeb pantotēnskābe. Rekomendējamā diennakts deva: 10-15mg Par vitamīna trūkumu liecina matu izkrišana, nervozitāte, bezmiegs, ekzēma, paātrināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens. B5 vitamīna funkcijas: piedalās vielmaiņā, sekmē brūču dzīšanu, novērš novecošanos un grumbu rašanos. Avots: alus raugs, siļķe, aknas, rieksti, saulespuķu sēklas.

   B6, jeb piridoksīns. Rekomendējamā diennakts deva: 1.5-3mg Šis vitamīns var daļēji sintezēties arī cilvēka zarnu traktā mikroorganismu darbības rezultātā.

Vitamīna trūkums organismā negatīvi ietekmē smadzeņu funkcijas, sekmē dermatīta, diatēzes rašanos, nervu sistēmas funkciju traucējumus. B6 spēlē svarīgu lomu hemoglobīna producēšanā. Vitamīns labi tiek galā ar toksikozi grūtniecības laikā, cīnās ar sliktas dūšas simptomu. Tik pat labi to var lietot pie jūras slimības. Avots: spināti, burkāni, puķkāposti, zemenes, tomāti, apelsīni.

   B7, jeb H vitamīns vai biotīns. Rekomendējamā diennakts deva: 50mkg Vitamīna deficīts sastopams ārkārtīgi reti, jo zarnu baktērijas mūsu organismā parasti to sintezē virs rekomendējamās dienas devas.

B7 palīdz izvadīt ogļskābo gāzi, uzturēt normālu cukura līmeni asinīs. To bieži rekomendē, lai uzlabotu matu, ādas un nagu struktūru. To iekļauj daudzu kosmētisku līdzekļu sastāvā. Avots: olas, aknas, pākšaugi, sēnes, spināti, meža zemenes un mellenes lapas.

   B8, jeb inozīts. Rekomendējamā diennakts deva: 500mg Cilvēkam šī vitamīna deficīts nav aprakstīts. Medicīnā to pielieto pie muskuļu distrofijas. Nereti iekļauj kosmētisko līdzekļu sastāvā, kas galvenokārt domāti matu barošanai. Avots: sēnes, kartupeļi, aknas, gaļa.

   B9, jeb Bc vai folskābe. Rekomendējamā diennakts deva: 400mkg; grūtniecības un laktācijas periodā 800mkg. Folskābe nepieciešama jaunu šūnu veidošanai, nodrošina produktīvu smadzeņu darbību, uzlabo aknu darbību, nodrošina normālu augumu, labu apetīti, matu veselību. Avots: spināti, olu dzeltenums, alus raugs, klijas, liellopu gaļa.

   B10, jeb paraaminobenzoskābe. Rekomendējamā diennakts deva: 100mg Tas piedalās asinsradē, normalizē vairogdziedzera darbību, palīdz izstrādāt pienu barojošām māmiņām, nodrošina matu un ādas veselību. Avots: nieres, rīsi, burkāni, rieksti, zivis, alus raugs.

   B11, jeb karnitīns. Rekomendējamā diennakts deva: 300mg Karnitīns ir viens no visplašāk pielietojamajiem „tauku dedzinātājiem”. Tas spēlē galveno lomu tauku metabolismā, mazina tauku uzkrāšanos muskuļaudos, līdz ar to sekmē svara samazināšanos un muskuļu veidošanos. Karnitīnu rekomendē arī pie ”hroniskās nogurdināmības sindroma”, jo tas dod enerģiju un uzlabo darbaspējas.

B11 deficīts izsauc nogurumu, pieņemšanos svarā, sirdsdarbības traucējumus. Avots: piena produkti, gaļa.

   B12, jeb cianokobalamīns. Rekomendējamā diennakts deva: 2-4mkg B12 ir vienīgā uzturviela, kas satur mikroelementu kobaltu, kurš ir nepieciešams mūsu veselībai. Viens no B12 uzdevumiem ir metionīna, kas atbild par prieka, mīlestības un labestības sajūtām, producēšana. Trūkums rada pastāvīgu nervozitāti, nogurumu, stostīšanos, kāju un roku tirpšanu, sāpīgas menstruācijas. Avots: liellopu aknas, siļķe, forele, sardīnas eļļā.

   B13, jeb orotāts. Rekomendējamā diennakts deva: 300mg Medicīnā to izmanto kā pirmslaika dzimušo bērnu augšanas stimulātoru, bojātu orgānu reģenerācijas procesa paātrinātāju( pie miokarda infarkta, muskuļu distrofijas). Vitamīna trūkums cilvēkam nav novērots, taču augošam organismam B13 ir ļoti nepieciešams. Avots: aknas, piena produkti, alus raugs.

Rekomendējam izlasīt arī šo rakstu:

   Uzvilkti nervi? Saki vājiem nerviem STOP!

Pielāgota meklēšana
Jautājums
Vai Jūs regulāri lietojat zivju eļļu?


Lietoju periodiski
Jūsu atbilde
 

  Galvenā  Ziņas  Jautājums farmaceitam  Reklāmas iespējas  Autortiesības un atbildība  Autori  Kontakti